Piedzimis Vācijā, kur arī sācis savas šaha gaitas. Septiņpadsmit gadu vecumā uzvarējis Berlīnes šaha čempionātā. 1889. gadā ieņēmis 3. vietu Breslavas šaha turnīrā.[1] 1895. gadā piedalījies pirmajā turnīrā ārpus Vācijas - Hastingsas šaha festivālā Anglijā. 1906. gadā bijis trešais Stokholmas šaha turnīrā.[2] 1907. gadā uzvarējis spēcīgā turnīrā Vīnē.[3] Bijis arī pazīstams kā šaha sacensību organizators. 1911. gadā bijis Sansebastjanas šaha turnīra rīkotāju skaitā. Turnīrs atklāja plašākai šaha pasaulei ģeniālo kubietiHosē Raulu Kapablanku.[4] 1938. gadā savas ebreju izcelsmes dēļ bija spiests pamest Vāciju, kurā pie varas bija nākuši nacisti. Apmeties Londonā un pēc Otrā pasaules kara ieguvis Lielbritānijas pavalstniecību. 1950. gadā FIDE viņam piešķirusi starptautiskā lielmeistara nosaukumu (GM), bet 1951. gadā - starptautiskā arbitra nosaukumu.
Mizess ir devis lielu ieguldījumu šaha atklātņu teorijā. 19. gadsimta sākumā bieži lietojis skandināvu aizsardzību, sekmējot tās attīstību. Viņa vārdā ir nosaukta reta atklātne, kura sākās ar 1. d3. Tāpat ir Mizesa variants Vīnes atklātnē - 1. e4 e5 2. Zc3 Zf6 (vai 2... Zc6) 3. g3. Šāda laidņa attīstība karaļa flangā bija agrīns šaha hipermodernisma paraugs. Arī skotu atklātnē ir viņa vārdā nosaukts variants - 1. e4 e5 2. Zf3 Zc6 3. d4 exd4 4. Zxd4 Zf6 6. Zxc6, kuru Mizess pirmo reizi lietojis Hastingsas turnīrā 1895. gadā.
.jpg)
.svg){kind=small}
.svg){kind=small}